pirms 13 gadiem
Lai cik dīvaini nebūtu izglītībai mēs tērējam 15%,kas ir nedaudz vairāk kā Vācija(10%), Igaunija(12%), Zviedrija(13%) Dānija (14%).
Vispār ar igauņiem mūsu budžets ir līdzīgs, lielas atšķirības neatrast. Par attīstītajām Eiropas valstīm mēs vairāk tērējam ekonomikai un finanasēm, kas zem tā stāv apakšā atšifrēt var dažādi.
Budžeta ceļi ir grūti izdibināmi, un % atšķiras cik pamatīgi tiek pētīts. Viens % veidosies rēķinot pēc ministrijām iedalītā budžeta, pavisam cits, ja izsekosim, piemēram, tam, ka zemkopības ministrijas pakļautība atrodas LLU jeb daļa zemkopības ministrijas naudas aiziet izglītībai. Līdzigi pašvaldību budžets un dotācijas no valsts budžeta reizēm tiek skaitītas reizēm, bet pavisam reti tiek atšifrēts, ka patiesība atkal daļa aiziet izglītībai. Arī fondu naudas reizēm skaitām reizēm nē.
Tāpat citi atšifrē budžeta sadalījumu pēc savas interpretācijas, vienai valstij X zem sociālā budžeta citai kā atsevišķa sadaļa. "Ir meli, lieli meli un statistika", skaitļus var grozīt dažādos griezumos, lai parādītu to ko vēlas parādīt - ka mēs esam slikti vai tieši otrādi labāki kā citi.
11% un 18% jau ir ļoti liela starpība.
Otrs, kas būtiski sabojā šo skaisto procentu bildi - cik racionāli tiek izmantota šī nauda. Iespējams, ka mūsu 11% samazinātos līdz, teiksim, 3%, ja būtu iespējams to pārskatāmi un objektīvi izvērtēt. Laukos, kur likvidēja ātrās palīdzības, palikušās to vien dara kā bez apstājas brauc un uz vienu pacientu bieži patērē krietni virs stundas. Neuzskatu to par racionālu un kvalitatīvu procesu. Tāpat kā viņu svaigo elektronisko karšu sistēmu, kura nekam neder, pie tam bez apmācības.
Svarīgi laikam ir ne tikai cik tērējam,bet kā.
500
RSS barotne
Ilze Zundāne, pirms 13 gadiem :
Bet vai vari pateikt, kam mēs tērējam procentuāli vairāk kā vācieši, dāņi, igauņi un zviedri?