Garos gabalus skrienot sāc ar vidēju ātrumu. Pēc kilometra, diviem sajutīsi savu tempu. To arī turi pēc iespējas cītīgāk. Liec amortizētu soli - nesit kājas, izmanto nevis papēdi, bet pēdas muskuļus. Tiem būs grūtāk, bet visam organismam vieglāk. Liec platus, retus soļus. Uz četriem soļiem viena ieelpa, uz trijiem izelpa. Ja spēj, arī vēl vairāk (tos pašus retos) soļus uz ieelpu. Ja nu dikti nevar izturēt tādu elpošanas režīmu, izelpu uz mazāk soļiem taisi un pa vienam solim mazāk uz ieelpu. Nekādā gadījumā neveic uz katru soli ieelpu, labāk samazini ātrumu. Svarīgāk ir iemācīties turēt normālu elpošanu, nekā ātrāku skriešanu - gariem gabaliem daudz lielāka nozīme. Visu laiku domāsi par saviem soļiem un elpošanu, ātri vien iemācīsies skriet. Ja savu tempu turēsi, bet arī zemāk nelaidīsi, pēc kādiem noskrietiem kilometriem jutīsi, kā elpot paliek vieglāk - organisms pāriet no primāri aerobās uz anaerobo enerģijas patēriņu. No manas pieredzes tas labs atskaites punkts pareizam treniņam.
pirms 12 gadiem
"Uz četriem soļiem viena ieelpa, uz trijiem izelpa"; tas man patika, izelpot biežāk, kā ieelpot :D
Tam papildlabums ir arī, ka mainās kāja ieelpai.
Attapīgs gan tu esi - četri plus trīs ir septiņi, tāpat kā trīs plus četri ir septiņi. Nu nekādi nesanāk biežāk - ik pēc septiņiem soļiem ir nākamās ieelpas sākums, tāpat kā izelpas sākums. Periods ta septiņi.
500
RSS barotne
Priekšnieks, pirms 12 gadiem :
es taisu uz 4 soļiem ieelpu un uz 4 izelpu. Vēl iesaku sākumā sākt ar nelieliem gabaliem. Piem 2-3 km. Nu aptuveni tā lai sanāk 15 min vienā virzienā un 15 min otrā. Tad pamazām var palielināt laiku un distanci līdz par pilniem maratona 42km... :o)