21.jūnijā un 21.decembrī
pirms 14 gadiem
500
Uzdod jautājumus un saņem atbildes! Šobrīd 67092 jautājumi, 283676 atbildes!
Kāds ir tavs jautājums?
-
5
Atbildes
- 0 balsis
- 2581 skatījumi
Atbildes (5)
Labākā atbilde
-
1
balsis
Labākā atbilde
-
0
balsis
Labākā atbilde
-
0
balsis
Ziemas saulgrieži latviešiem bija nozīmīgi svētki labklājības un saticības nodrošināšanai visam nākamajam gadam. Ziemsvētki ir bagāti, tie atbrauc rakstītām kamanām un brīnumainu kumeliņu. Latviešiem Ziemsvētki ir personificēti, tāpat kā Lieldienas, Mārtiņi, Jāņi. Tumšais ziemas laiks tika pavadīts pie skala uguns, meitas un puiši nodarbojās ar rokdarbiem, bērniem tika stāstītas pasakas, un visi kopā minēja mīklas. Ziemsvētki ir arī gaismas svētki, kad tumsa, sasniegdama savu augstāko pakāpi, nu savu vietu atdod gaismai
pirms 14 gadiem
Senie latvieši Ziemassvētkus jeb ziemas saulgriežus svinēja trīs līdz četras dienas, liecina latviešu folkloras materiāli
Lai gan pati saulgriežu diena, kad diena ir visīsākā un nakts visgarākā, ir 22.decembrī, Ziemassvētkus senāk sākts svinēt jau ap 20.-21.decembri.
500
Labākā atbilde
-
0
balsis
Senie latvieši tradicionāli svinējuši četrus saulgriežu svētkus: Lieldienas, Jāņus, Miķeļus un Ziemassvētkus.
Ziemassvētki jeb ziemas saulgrieži ir laiks, kad diena ir visīsākā un nakts visgarākā. Pēc Ziemassvētkiem saulīte sāk atgriezties un dienas stiepjas garākas. Pati saulgriežu diena bija 22. decembrī. Taču, cik var spriest pēc tautas dziesmām un citiem materiāliem, Ziemassvētki svinēti trīs četras dienas, sākot ar 20.–21. decembri, vēsta interneta portāls «www.folklora.lv».
Ziemassvētkiem savulaik cilvēki gatavojušies ļoti ilgi — sakopuši sētu, izpušķojuši istabu ar dažādiem rotājumiem no salmiem, kaltētām puķēm, ēveļskaidām, putnu spalvām un dzijas. Ziemassvētkos īpaši iecienīti bijuši puzuri — pakarami pušķojumi, kas parasti gatavoti no salmu vai niedru gabaliņiem, saverot tos uz vilnas dzijas —, kā arī saulītes — kartupeļos sadurti salmi vai niedres.
Svētku cienastam tikuši gatavoti dažādi ēdieni un dzērieni. Par neatņemamu Ziemassvētku galda sastāvdaļu latvieši uzskatīju
Ziemassvētki jeb ziemas saulgrieži ir laiks, kad diena ir visīsākā un nakts visgarākā. Pēc Ziemassvētkiem saulīte sāk atgriezties un dienas stiepjas garākas. Pati saulgriežu diena bija 22. decembrī. Taču, cik var spriest pēc tautas dziesmām un citiem materiāliem, Ziemassvētki svinēti trīs četras dienas, sākot ar 20.–21. decembri, vēsta interneta portāls «www.folklora.lv».
Ziemassvētkiem savulaik cilvēki gatavojušies ļoti ilgi — sakopuši sētu, izpušķojuši istabu ar dažādiem rotājumiem no salmiem, kaltētām puķēm, ēveļskaidām, putnu spalvām un dzijas. Ziemassvētkos īpaši iecienīti bijuši puzuri — pakarami pušķojumi, kas parasti gatavoti no salmu vai niedru gabaliņiem, saverot tos uz vilnas dzijas —, kā arī saulītes — kartupeļos sadurti salmi vai niedres.
Svētku cienastam tikuši gatavoti dažādi ēdieni un dzērieni. Par neatņemamu Ziemassvētku galda sastāvdaļu latvieši uzskatīju
pirms 14 gadiem
cūkas šņukuru, ķūķu jeb koču (Ziemassvētkus pat citkārt saukuši par Ķūķu vakaru), pupas, zirņus, putraimu desas, pīrāgus un alu.
500
Labākā atbilde
-
0
balsis
Katram būtu jāzin !
Saulgrieži
Senāk latvieši laiku skaitīja ne tā, kā mēs šodien. Dažādos laikos viņi lietoja atšķirīgus kalendārus, tomēr visu to pamatā ir izmaiņas dabā. Lai novērotu dienas un nakts, arī gadalaiku maiņu, nekādi instrumenti vai smalki mehānismi nav vajadzīgi - arī mēs taču bez pūlēm spējam atšķirt ziemu no vasaras. Bet kāpēc pavasarim vienmēr seko vasara, tai atkal rudens, tad, kā likums, nāk ziema un pēc tam viss sākas no jauna? Mūsu dienās zinātnieki teiktu: "Tā notiek tāpēc, ka Zeme riņķo ap Sauli". Senatnē ļaudis no paaudzes paaudzē krāja zināšanas par Saules kustību debesīs. Viņi ievēroja, ka Saule katru gadu noiet vienu un to pašu ceļu. Par to, kā saules ceļš izcēlies, vēstī teika:
Sen, sen atpakaļ debesis ir bijušas plakanas kā dēlis. Velnam tas nepagalam nava paticis. Velns ko? Palīdis zem debesīm un sācis celt uz augšu, gribēdams debesis aizdabūt prom no Dieva acīm. Vidus cēlies gan, bet malas ne. Velns sapiktojies un stingriem soļiem
Saulgrieži
Senāk latvieši laiku skaitīja ne tā, kā mēs šodien. Dažādos laikos viņi lietoja atšķirīgus kalendārus, tomēr visu to pamatā ir izmaiņas dabā. Lai novērotu dienas un nakts, arī gadalaiku maiņu, nekādi instrumenti vai smalki mehānismi nav vajadzīgi - arī mēs taču bez pūlēm spējam atšķirt ziemu no vasaras. Bet kāpēc pavasarim vienmēr seko vasara, tai atkal rudens, tad, kā likums, nāk ziema un pēc tam viss sākas no jauna? Mūsu dienās zinātnieki teiktu: "Tā notiek tāpēc, ka Zeme riņķo ap Sauli". Senatnē ļaudis no paaudzes paaudzē krāja zināšanas par Saules kustību debesīs. Viņi ievēroja, ka Saule katru gadu noiet vienu un to pašu ceļu. Par to, kā saules ceļš izcēlies, vēstī teika:
Sen, sen atpakaļ debesis ir bijušas plakanas kā dēlis. Velnam tas nepagalam nava paticis. Velns ko? Palīdis zem debesīm un sācis celt uz augšu, gribēdams debesis aizdabūt prom no Dieva acīm. Vidus cēlies gan, bet malas ne. Velns sapiktojies un stingriem soļiem
pirms 14 gadiem
500
Tava atbilde
1000
Meklēt jautājumus
Palīdzi saviem klientiem saņemt vislabākās atbildes
Kļūstot par ekspertu pajauta.lv, Tu uzlabo savu klientu servisu un iegūsti papildus publicitāti. Tavas atbildes būs atrodamas 100 tūkstošiem pajauta.lv lietotāju, lieliski atradīs Google, kā arī varēsi izveidot savās web lapās vai draugiem.lv lapā īpašo pajauta.lv bloku.
Kategorijas
© 2024 SIA "Up4"
RSS barotne
Māris Raugulis, pirms 14 gadiem :
Tiesa, citus gadus astronomiskie vasaras saulgrieži var būt arī 20. jūnijā vai pat 22.jūnijā - nākamreiz tas būs tikai 2203. gadā, bet pēdējoreiz bija 1971. gadā. Līdzīgi ir ar zienas saulgriežiem - tie ir tieši pusgadu pēc vasaras.
Vari izmantot:
http://www.timeanddate.com/calendar/seasons.html?year=2000&n=0