Saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo daļu vecāku pienākums ir samērā ar viņu mantas stāvokli un spējām uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.
Tādējādi saskaņā ar Civillikuma 179.panta noteikumiem šī viena aizgādības pienākuma daļa – uzturēšana turpinās līdz bērns pats var sevi uzturēt. Līdz ar to likums vecāku pienākumu apgādāt bērnu neierobežo ar bērna pilngadību, bet gan ar laiku, kad viņš var sevi pats apgādāt.
Šāda likumdevēja griba izteikta arī likuma „Par valsts pensijām” 19.panta ceturtajā daļā, kas nosaka, ka par darba nespējīgiem ģimenes locekļiem uzskatāmi arī pilngadīgi bērni, kas mācās vai studē arī vispārējās, profesionālās izglītības iestādēs vai augstskolās dienas nodaļā un nav vecāki par 24 gadiem.
Tādējādi saskaņā ar Civillikuma 179.panta noteikumiem šī viena aizgādības pienākuma daļa – uzturēšana turpinās līdz bērns pats var sevi uzturēt. Līdz ar to likums vecāku pienākumu apgādāt bērnu neierobežo ar bērna pilngadību, bet gan ar laiku, kad viņš var sevi pats apgādāt.
Šāda likumdevēja griba izteikta arī likuma „Par valsts pensijām” 19.panta ceturtajā daļā, kas nosaka, ka par darba nespējīgiem ģimenes locekļiem uzskatāmi arī pilngadīgi bērni, kas mācās vai studē arī vispārējās, profesionālās izglītības iestādēs vai augstskolās dienas nodaļā un nav vecāki par 24 gadiem.
pirms 10 gadiem
500
RSS barotne
Aivis Svirskis™, pirms 10 gadiem :
Respektīvi, ja bērns mācās, tad līdz 24 gadu vecumam, ar piebildi, ja uzturlīdzekļus maksā vecāks, nevis valsts.