Nu paņem, uztaisi senčiem pārsteigumu! Aizsūtiet viņus brīvdienās uz kino un pa to laiku uztaisiet vakariņas! Saklājiet galdu priekš diviem, nopērc kādu vīnu un lai viņi atpūšas - paši tinaties prom no mājas.
pirms 12 gadiem
500
Atbildes
Lieta tāda, Jūtu, ka jau kādus 4 gadus ģimenē neesmu nevienam lāgā vajadzīgs, mani baro, dod naudu skolai un visam, protams, pats arī piepelnos. Bet mīlestības nekādas, no māsas un mātes puses pilnīgi nekā, bet tēvs kaut cik dažkārt kaut ko izsaka, ko Jūs labāk ieteiktu mēģināt uzlabot attiecības vai tomēr labāk aiziet prom un dzīvot atsevišķi, liekās, ka pēdējā laikā mīlu tikai draudzeni, piemēram, kad vasarā strādāju un vecākus redzēju tikai 3 reizes mēnesī tie bija laimīgi prasīja kā iet un visa cieņa bija man, bet tagad pilnīgi nekā pat domāju cieņas nav nekādas, ko gan nedarītu mātei nepatīk. Palīdziet lūdzu.
Pirms 12 gadiem
balsis
pirms 12 gadiem
500
balsis
pirms 12 gadiem
500
balsis
pirms 12 gadiem
Bet nu sēdēt un klausīties, kā bļauj virsū ar nav normāli, tur jau tā lieta, ka viņi tik ilgi nestrādā, ka kā skolā un arlabunakti, bet gan kā pa skolu tas jā, bet vairāk nekā, ne kaut kādas citas sarunas, tikai izdari to un to, ko gan nedarītu viss ir slikti, varbūt vareetu ieteikt kaadu veidu, kā uzlabot attiecības?
Mūsu "sīkais", kuram jau paliek 18, arī domā, ka viņš visu dara slikti.
Ja paēda istabā tad trauki jāatnes uz virtuvi, bet vēl labāk būtu, ja pats, vismaz savus traukus, arī nomazgātu nevis piekrāmētu pilnu izlietni ar kaudzi, kamēr mamma darbā.
Vai arī, izdzerot tukšu pudeli neatstāt to uz galda, bet tas nenozīmē ka to tukšo pudeli jāliek atpakaļ ledusskapī.
Secinājums: piekrāmēt izlietni nedrīkst. Likt netīros traukus ledusskapī arī nedrīkst. Miskastē iemetīs, bļaus ka nav iznesta miskaste.
Traukus es mazgāju un aiz sevis ari visu tīru, bet mazgājot traukus aiz muguras stāv un runā, tas tā tas tā.
Visu saskarsmes problēmu pamatā ir komunikācijas trūkums, saņemsies un izrunājies ar savu mammu, tēti vai māsu, kuru uzskati par sev vistuvāko draugu, pasaki, ka jūties slikti, ka viss, ko dari ir slikti, ka tev paliek sajūta, ka tevi neviens nemīl un visiem ir vienalga, kas ar tevi notiek, gan jau velns nav tik melns kā to mālā, apkārt esošie cilvēki bieži vien pat neaizdomājas par savas rīcības sekām un to, kā cits cilvēks jūtas, ja mēs par savu sāpi nerunājam....
Tu vēl esi jauns, no vienas puses šķiet, ka esi jau pieaudzis un vēlies tādu pašu attieksmi kā pret pieaugušajiem, no otras, vēl mācies skolā, esi atkarīgs no saviem vecākiem, šobrīd ir tas vecums, kad visu uztver saasināti, vīrieši nobriest vēlāk nekā sievietes, pie tam tev taču ir draudzene, pavadi savu brīvo laiku ar viņu, un baudi dzīvi, pieaugušo dzīve ir daudz grūtāka un sarežģītāka nekā vecāku paspārnē!
Katra strīda pamatā ir otra cilvēka nesaprašana un nepieņemšana... Ja vien tas ir iespējams, tad vajag bez liekām negācijām izrunāties un censties rast kompromisu, taču kompromisu nepasniegt kā varoņdarbu, jo cilvēkiem tā pēc definīcijas ir jādzīvo - rodot kopīgus kompromisus... Tā ir sadzīvošana... Pretējā gadījumā ir tikai un vienīgi nesaskaņas un egoisma vadīta sevis žēlošana...
500
1000
Kļūstot par ekspertu pajauta.lv, Tu uzlabo savu klientu servisu un iegūsti papildus publicitāti. Tavas atbildes būs atrodamas 100 tūkstošiem pajauta.lv lietotāju, lieliski atradīs Google, kā arī varēsi izveidot savās web lapās vai draugiem.lv lapā īpašo pajauta.lv bloku.
Valdis Līcis, pirms 12 gadiem :
Maniere riebīga, bet lielā mērā taisnība... Esmu gājis šitam cauri un vecāki vienmēr tevi mīl un rupējās - tā ir kā pataloģiska slimība - jo pat tad, kad to neesi nemaz pelnījis viņi atkal un atkal tev padod roku un izručī... Pacenties novērtēt un izprast arī viņus... Nav viegli, bet neskaties no skata punkta - es un man... Skaties kā ir viņiem un kā tu vari palīdzēt, lai atvieglotu viņu dzīvi... Kā nekā tie ir cilvēki, kas tev devuši dzīvību un rūpējās par tevi, lai tu vispār varētu eksistēt...