Tad jau ir vērts pētīt kā izveidot sapuvušus ābolus, kas laika gaitā kļūst svaigi, nevis pievērsties normālu, bet izturīgu ābolu šķirņu veidošanai?
pirms 12 gadiem
Neredzu vietu filozofijai, situācija ir absurda un pretrunā ar pasaules lietu kārtību. Bērns sevi vairāk vai mazāk sāk apzināties padsmit gadu vecumā, pirms tam nekāda nebūtu nekāda jēga dod viņam vecu ķermerni, savukārt ieliekot padsmitnieku vecā ķermenī, pirmkārt, psiholoģiski daļai prāts nebūtu nobriedis ķermenim un viņi nespētu sevi pieņemt - darītu galu, bet atlikušai daļai nebūtu vairs interese par pretējo dzimumu, un rase iznīktu.
Starp citu mazus bērnus salīdzina ar veciem cilvēkiem, jo abi ir bezpalīdzīgi, bet cik bērni atceras to kas piedzīvots agrā bērnībā?
Kopsavilkums - bērna vecumā nav jēgas to darīt, jo apziņa nav attīstījusies tik tālu, lai varētu gūt kādu mācību. Tīņa vecumā jau moka pietiekami dēmoni, lai uzliktu vēl vienu fizisku kroplību. Pēctīņa vecumā ir jāveic reproduktīvās darbības, ar vecum ķermeni nekas nesanāks. Pēc tam ir jābūt spēcīgām un jārūpejas par saviem bērniem. Un tad jau esi izgājis dzīves skolu un nav problēmu samierināties ar vecumu.
500
Ilze Zundāne, pirms 12 gadiem :
Man te tā doma tāda filozofiska vairāk. Ja cilvēks vispirms zinātu, kā tas ir-būt vecam...