Antiņš ir latvieša prototips un vienlaicīgi arī pārcilvēcisks ideāls (Boddhisattva) uz kuru tiekties, taču problēma ir tāda, ka Raiņa lugu pārlasot, man radās sajūta, ka kaut kas vai nu ir sagrozīts, izgriezts vai arī atstāts nepabeigts, un tieši šī neskaidrā attieksme, kas tad īsti ir Antiņš, mums neļauj izprast sevi, atteikties no pagātnes sāpīgajiem rēgiem (atteikšanās no kalpības) un saredzēt skaidru mūsu tautas nākotnes vīziju.
Nepamet sajūta, ka ja Antiņš tomēr nav pārcilvēciskais Boddhisattva (par ko liecina arī viņa neizlēmīgā attieksme - it kā viņš no princeses kā sievas atsakās (respektīvi, atsakās no varas un atbildības uzņemšanās) taču tai pat laikā apgalvo arī, ka ir princesē iemīlējies), tad šis darbs satur kodu ar mūsu tautas iznīcību, un mums tas ir jāpārraksta, ja gribam turpināt pastāvēt kā latvieši.
pirms 10 gadiem
Jānis Kante, pirms 10 gadiem :
Morāle ir vienkārša-viņš parādija,ka var,bet par to viņam neko nevajag...tīrs Bhahta...darbība bez augļiem...