Smiekli un humora izjūta dzīvniekiem, ko pēc tam evolūcijas gaitā pārņēma arī cilvēks, ir radusies aptuveni pirms 10 miljons gadiem. Pie šādiem secinājumiem nonākuši Portsmutas (Lielbritānija) universitātes zinātnieki, vēsta korporācija BBC. Pētot primātu fizioloģiskos procesus, kuri pavada smieklus, pētnieki noskaidroja, ka tie ir visai sarežģīti un pirmkārt saistīti ar nervu sistēmas izpausmi.
Cilvēku sabiedrībā smiekli un humors attīstījās un sāka izpildīt svarīgu funkciju, kuras nebija dzīvnieku pasaulē, - sociāli pamudinošu.
Vienlaicīgi noskaidrots, ka smieties māk ne tikai primāti. Vašingtonas Valsts universitātes zinātnieki atklājuši, ka laba humora izjūta piemīt žurkām. Viņas bieži un ilgi smejas, taču tā kā dzīvnieki šīs skaņas izdala frekvencē, kuru mūsu auss uztvert nespēj, cilvēks šos smieklus nedzird.
Cilvēku sabiedrībā smiekli un humors attīstījās un sāka izpildīt svarīgu funkciju, kuras nebija dzīvnieku pasaulē, - sociāli pamudinošu.
Vienlaicīgi noskaidrots, ka smieties māk ne tikai primāti. Vašingtonas Valsts universitātes zinātnieki atklājuši, ka laba humora izjūta piemīt žurkām. Viņas bieži un ilgi smejas, taču tā kā dzīvnieki šīs skaņas izdala frekvencē, kuru mūsu auss uztvert nespēj, cilvēks šos smieklus nedzird.
pirms 14 gadiem
500
RSS barotne
Dagnija Bramane, pirms 14 gadiem :
var no sākuma pajautāt googles tantei vai wikipēdijai, var arī atrast anatomijas grāmatās un enciklopēdijās.