Un tā radās grupa A-Eiropa. Psihoterapeitu un psihiatru asociācija parasti brīdina, ka tādas mūzikas klausīšanās ir uz pašu riska un par sekām ir jāatbild pašam, taču ir relatīvi liela iespēja neatgriezeniski traumēt kādu no smadzeņu puslodēm vai retākos gadījumos - iegūt ausu vēzi un apšaubīt savu un Duboka eksistences iemeslu, kā arī mūzikas un mākslas misiju uz šīs planētas.
Atbilde ir A-Eiropa.
pirms 8 gadiem
4 mēnešus vēlāk, Artūrs gribēja kaut ko uzdāvināt savai mamma dzimšanas dienā. Viņš uzdāvināja tai Pink Floyd albumu The Wall. Māte sapriecājās, attaisīja vāciņu, ielika disku maģī, bet izrādījās, ka tie bija Artūra ierakstītie skaņdarbi Pink Floyd diska vāciņā...
Aptuveni 4 minūtes vēlāk viņa miesīgais tēvs atteicās no viņa un māte tika atrasta nošāvusies. Viņas pēdējie vārdi bija "Tu neesi mans dēls, Artūr. Uzredzēšanos. Haštag BriesmīgaMūzika..."
Tad Artūrs, zaudējot savu māti, uzsāka ilgu un smagu psihoterapijas kursu, kura laikā sāka rakstīt ļoti melanholiskās, skumīgās dziesmas no sērijas "zima zima unosit meņa". Ja māte būtu dzīva un būtu zinājusi, cik neticami daudz cilvēku šo sūdu klausījās, viņa atkal iemīlētu Artūru, taču sāktu ienīst pasauli un cilvēci par briesmīgu gaumi un vēlēšanos klausīties visu, ko cilvēkiem baro masu mēdiji, degradējot sabiedrību līdz pēdējam.
500
Frīdrihs Nīče, pirms 8 gadiem :
Bet tas bija tikai beigu sākums. Mamma Artūram jau bērnībā teica "dēls, nu ibio, beidz ākstīties, no tevis tāds pats mākslinieks kā no manis kosmonauts. Tavi teksti ir sūds, ej uz savu istabu un nenāc ārā 5 stundas". Bet Artūrs bija stūrgalvīgs un turpināja degradēties muzikāli, kasetē rakstot savus pirmos hītus par skaistajām meitenēm Rīgā u.c. tik pat saturiskām tēmām.