Vislabākā stratēģija ir apsēsties un izrunāt visu ar savu mammu. Vecāki jau nekad saviem bērniem neko sliktu nevēl un to, ka viņu bērns jau ir sasniedzis pilngadību bieži vien nepamana. Parunājieties ar savu mammu un pastāstiet kā jūtaties, cenšoties neaizskart mammas jūtas, pasakiet, ka jūs vairs neesat bērns un lai arī mamma jums ir mīļa un novērtējat viņas rūpes, bet rīkosieties pēc saviem ieskatiem, izrunājiet to, kas jūs kaitina. Neviens vecāks jau nevēlas savus bērnus kaitināt, bet dažkārt pārmērīgas rūpes ir kaitinošākas nekā, ja vecāks savam bērnam nepievērš uzmanību vispār.
pirms 13 gadiem
Tik traki jau nav, Peter! Ar jebkuru cilvēku var par jebko vienoties, it īpaši jau ar saviem vecākiem. Galu galā, ja problēma ir tik nopietna (nedomāju, ka tā tāda arī ir) vienmēr ir iespējams vērsties pie speciālista - pshihoterapeita - gan meitai, gan mammai vienlaicīgi.
Aivi, es atklāšu Tev noslēpumu: ir gadsimtiem pārbaudīta psihoterapija-'bērzu putra', speciālists- tēvs.
Runa nav par mazu niķīgu vai hiperaktīvu bērnu, bet gan par pieaugušu cilvēku attiecībām.
500
RSS barotne
Peter Klex, pirms 13 gadiem :
Ieteikums jau labs bet reizēm gadās tādas īpaši pareizās mammas ar veco laiku domāšanu un tādai neko neieskaidrosi, kamēr vien viņa būs vecāka par kādu tikmēr visi jaunākie būs muļķi bez dzīves pieredzes kaut arī dažam labam jau pāri pa 40. Ir tāda satikta.
Bet vispār tiešām vajag izrunāties, galvenais to darīt mierīgi bez augstiem toņiem, kā pieaudzis ar pieaugušu.