1. Mūzika nav bezgalīga, bet tās variāciju reālo iespējamo robežu atrast, šķiet, nebūs iespējams. Ja būs, tad žēl to cilvēku, kas dzīvos tajā laikā.
2. Ja uz to skatās no matemātiskā viedokļa, tad tavu ideju aprēķināt nav sarežģīti lietojot permutāciju matemātiku:
http://en.wikipedia.org/wiki/Permutation Grūtāk paliek, ja ņem vērā nošu ilgumu, pauzes, ritmu. Vēl trakāk paliek, ja ne tikai notis apskata, bet dažādi modulētas frekvences, ko auss/smadzenes vairs neuztver kā vienu noti utt.
3. Problēma sākas ar to, ka lielākā daļa pirmajā punktā minētās variācijas nav uzskatāmas par mūziku, bet troksni, jo nebūs nekādas melodijas un ritma. Arī tāda problēma ir mēģināta definēt, algoritmizēt matemātiski piemēram ar fibonaci:
http://en.wikipedia.org/wiki/Music_and_mathematics
500