Mākoņi ir nekas cits kā sīkas ūdens pilītes, kas "karājas" gaisā. Augstu, augstu atmosfērā mākoņus veido arī ledus kristāliņi. Cik ilgi tās saglabā spēju noturēties gaisā, tik ilgi būs mākoņi - tas atkarīgs no gaisa masām (kā tās pārvietojas, cik tās ir aukstas vai siltas, kāds ir atmosfēras spiediens). Un no tā, cik augstu šie mākoņi veidojas un no kāda tipa ūdens pilītēm sastāv, veidojas arī attiecīga tipa mākoņi. Lietus rodas no tā, ka ūdens pile kļuvusi par smagu - tā vairs nespēj noturēties gaisā un tāpēc krīt lejā, savā ceļā "apvienojoties" ar citām sīkām pilitēm, tāpēc lietus mēdz būt dažāds - smidzinošs vai "gāž kā no spaiņiem." Tāpat rodas sniegs un krusa. Sniegs veidojas aukstā laikā, kad gaisā esošās ūdens pilītes sasalst, krusa ir ūdens pilīte, kas augstu gaisā ir sasalusi, tad pārklājusies ar mitrumu, atkal uz tās uzsalusi nākošā ledus kārtiņa un tā tālāk, kamēr tā krīt zemē. Jo vairāk salst un atkal pārklājas ar mitrumu, jo lielāks krusas grauds izveidojas.
pirms 13 gadiem
Indra (I.T.), pirms 13 gadiem :
Mākoņu sākotnējā izcelsme ir ūdens, kas iztvaiko no zemes, augiem, dzīvniekiem un ūdenstilpnēm. Par to krusu ir ļoti interesanti, pameklē kaut ko caur google.lv, gan jau atradīsi, bet konkrētāk to noskaidrot var ģeogrāfijas mācību grāmatās. Lielvārda grāmatas ir ļoti izsmeļošas.